Vienmēr kaut ko var izgudrot un izdarīt – tā domā konkursa "Sprīdis labākai dzīvei" projektu autori. Konkursu jau otro gadu organizē Rietumu Bankas labdarības fonds sadarbībā ar "Latvijas Avīzi". Kopā ar žūrijas locekli rakstnieci Marinu Kosteņecku Mājas Viesis viesojās Puikules bibliotēkā, Limbažu invalīdu biedrībā un palūkojās arī, kā Ērģemes bērni priecājas ekskursijā.

Spēles Puikulē
– Mums vairs nekā netrūkst! – Puikules bibliotēkas vadītāja Ilze Tetere rāda jauno bērnu rotaļu stūrīti. Bibliotēku apmeklē arī piecpadsmit bērni – gan pirmās un otrās klases skolēni, gan vēl mazāki. Viņi uz bibliotēku nāk līdzi savām mammām. Un, kamēr mammas sērfo internetā, atvasēm nav īsti ko darīt. Cik tad ilgi staigāsi gar pieaugušo cilvēku grāmatu plauktiem? Tāpēc bibliotekāre iedomājusies par rotaļu stūrīti. Mazos krēsliņus un galdiņus paši sarūpējuši un pārkrāsojuši. Par Rietumu Bankas labdarības fonda līdzekļiem iegādātas skaistas un krāsainas spēles.

Bibliotekāre stāsta, ka mazo puikuliešu vecākiem nav darba un lielākajai daļai bērnu mājās nav ne spēļu, ne rotaļlietu. Vai mazie spēlēdamies netraucē skolas bērniem gatavot referātus? Nē, nemaz, reizēm arī lielie paspēlējas. Šodien bibliotēkā pie datoriem redz divus puišus. Jānis Mališevs "sēžot draugos". Vēl viņš palīdzot vecmammai, un vēl viņam esot puķu dārzs ar lilijām no "Bekera" kataloga. Tādu dārzu noteikti gribam redzēt. Pa ceļam Jānis stāsta, ka dzīvo kopā ar vecmammu un vectēvu, jo mamma ir mirusi un tētim cita ģimene. Un, kamēr citi blandās, nodzeras, viņš tikai pa puķu dobi.

Vētrainā rosība Klostera ielā
Rietumu Bankas labdarības fonds atbalstīja Limbažu invalīdu biedrības lūgumu pēc novusa galda un datora ar printeri. Ienākot ēkā Klostera ielā 2, var skaidri redzēt, ko nozīmē projektā rakstītais – "te aizmirst ikdienas sāpes un grūtumus". Šeit ir mājvieta daudzām nevalstiskajām organizācijām – invalīdi, represētie, diabēta biedrība, "Helmas klubs"... Mudž no cilvēkiem, un ikviens ir atradis kādu tīkamu nodarbi – spēlē novusu, šahu, saliek puzles, trenē kāju muskuļus, lasa presi un grāmatas, sarunājas, gatavo kulinārijas brīnumus...

Bet īstā sezonas atklāšana būšot septembrī. Tad vārīšot raganiņas zupu. Kartupeļi, burkāni, kāļi, grūbas, pupiņas, sīpoli, loki, dilles, citi zaļumi, svaiga gaļa un žāvēta gaļa stiprumam. Ar zupas recepti kārdina Astra Tomsone, kas vada citus un pati izpaužas neskaitāmos veidos: izdod savu dzeju grāmatas, izšuj krustdūrienā. Rāda izstādi, kur izšūto ainu galvenie varoņi ir zirgi. Piemēram, "Melnīti un baltiņu" izšuvusi četrus mēnešus.

Vēl Astrai bijusi saulrietu fotogrāfiju izstāde. Saules rieti esot tik brīnišķīgi, ka citādi nevar – jāfotografē! Viņas meita, Latvijas sporta meistare novusā Liāna Krastiņa, darbojas Invalīdu biedrībā. Liāna stāsta, ka novusā galvenais ir iemācīties pareizi mērķēt. Nu jau viņas komandas biedri bieži sakot: tu mani nemāci, es pats zinu!

Normunds Sakne stāsta, ka mājās apnīk visu laiku filmas skatīties, tāpēc atnāk te pie novusa galda kaulus izlocīt. Blakus telpā vājredzīgas sievietes saliek puzles, visvairāk patīkot bildes ar dzīvnieku attēliem.

Namā visur ir platas durvis, lai telpās var iebraukt ar invalīdu ratiņiem. Kāda meitene trenažieru zālē, pārvietojoties gar sienām, mācās atkal staigāt. Te nevienu nedzen prom. Maznodrošinātie limbažnieki par 50 santīmiem var ieiet dušā un par 80 santīmiem izmazgāt drēbes veļas mašīnā. Liāna Krastiņa priecājas: – Šajā namā nevienam nav depresijas. Kā cilvēki atveras – tas ir unikāli!

Pie barona Minhauzena
Valkas rajona Ērģemes bērnunama audzēkņi un citi Ērģemes pagasta bērni šodien piedzīvo vienreizēju iespēju – ekskursiju. Daudzi – pirmo reizi mūžā. Piemēram, trīsgadīga meitenīte, kas tikko nonākusi bērnunamā. Nu tikusi klēpī, audzinātāja viņu šūpo un bučo vaidziņu.

Pēc Limbažu apskates bērni iepazīstas ar gluži neiedomājamu dzīvesveidu, kad onkulim nekas nav jādara – vienīgi jāmedī un jāstāsta brīnumu lietas.

Ekskursanti Minhauzena muzejā Duntē vispirms izpriecājas pie greizajiem spoguļiem, puikas pēta muzeja eksponātus, meitenes glauda brieža un pīļu izbāžņus. Bērnus ļoti interesē arī mazais sunītis kādas muzeja apmeklētājas rokassomiņā.

Sajūsmu rada skapis ar kājām. Tāds būtu labs arī Ērģemes bērnunama istabiņās. No rīta nav jāiet pēc drēbēm, bet var pavēlēt – skapi, nāc šurp! Otrajā stāvā – vienīgajā vaska figūru ekspozīcijā Latvijā – mazie ērģemieši klausās īso kursu par lielajiem vīriem un sievām. Kad Raiņa skulptūra šūpo galvu, apvaicājas – vai viņš ir dzīvs? Gvido Mazzaķim vislabāk patīk Mihails Tāls, noliecies pār šaha galdu, tāpēc, ka viņš kaut ko domā.

Pēc muzeja apskates bērni no autobusa stiepj pārtiku – būs īsts pikniks! Un tad dauzīšanās gar jūru!